Agijas Sūnas mākslas galerijā no 20. februāra skatāma gleznotājas Ditas Lūses personālizstāde «Gaisma».

Tas ir mākslinieces pēdējo divu gadu devums. Vairums no izstādē apskatāmajiem darbiem tikuši jau izstādīti ārzemēs, dažādās izstādēs un mākslas mesēs, bet Latvijā tie būs redzami pirmo reizi.

«Šobrīd mani interesē gaisma un gaismēna kā glezniecisks tēls, tās saistība ar telpu, dziļumu, perspektīvu un dažādiem ornamentiem», saka māksliniece.

Izstādē ar kopsaucēju «gaisma» apvienotas trīs tēmas – rentgena projekciju fragmenti, kur gaisma ir kā līdzeklis, kas palīdz atklāt dabas radītus ornamentālus veidojumus. Ar šiem darbiem māksliniece piedalījusies Berlīnes laikmetīgās mākslas mesē Berliner Liste 2011. gada septembrī.

Otra tēma ir gaismu un ēnu spēles uz ornamentālajiem seno grīdu rakstiem, gaisma un telpa, gaismēnas dabā. Tā ir skatītāju iemīļota tēma, kas radījusi interesi vairākās starptautiskās izstādēs. Pavisam nesen D.Lūse ieguvusi žūrijas balvu izstādē Indijā par labāko profesionālās glezniecības sniegumu.

Trešā ir jau pirms vairākiem gadiem aizsāktā grafiti, jeb ieskrāpējumu tēma. Tie ir darbi ar dažādu uzrakstu un ieskrāpējumu fragmentiem no pavisam konkrētām vietām Eiropā. «Mani fascinē fakts, ka tie ir kolektīvi radīti mūsdienu ornamenti, kas ne vienmēr ir estētiski un skaisti, bet kalpos kā vēsturiskas liecības par mūsu laiku, pretstatā harmoniskajiem, skaistajiem seno laiku rakstiem un ornamentiem» saka māksliniece. Vienā no darbiem attēloti ieskrāpējumi Oskara Vailda kapu piemineklī Perlašēza kapsētā Parīzē, kas ir kā vēsturiska liecība cilvēku lielajai mīlestībai pret dižo rakstnieku. Pavisam nesen šie uzraksti no kapu pieminekļa tika notīrīti un nu tie saglabājušies Ditas Lūses gleznā un apskatāmi izstādē «Gaisma» Agijas Sūnas mākslas galerijā no 20. februāra līdz 11. martam, informē galerijas pārstāvji.

"Ornamenti telpā: Ditas Lūses izstādes Gaisma recenzija"


Gaisma kā gleznieciski pārfrāzēti rentgena uzņēmumi.

Izstādes atklāšanā galeriste Agija Sūna atgādināja 2000. gadā izdoto katalogu 21 no 21. gadsimta, kurā bija apkopoti galerijas vērtējumā tā laika perspektīvāko jauno gleznotāju darbi. Pareģojumi ir riskanta lieta, tāpat kā spēles ar skaitļiem. Tomēr reizēm vajadzīgi, jo kā šajā gadījumā dod iespēju novērtēt, kā laika gaitā attīstījusies atsevišķu mākslinieku jaunrade un izmainījusies attieksme pret atsevišķām mākslas formām.

Dita Lūse atšķirībā no daudziem ir konsekventi turpinājusi savu radošo programmu un guvusi tajā panākumus, lai arī izteiksmes stilistika ir ievērojami mainījusies. Turklāt māksliniece, regulāri parādoties A. Sūnas galerijā, ir īstenojusi pati savu izaugsmes stratēģiju, piedaloties daudzās izstādēs un konkursos ārzemēs. Piemēram, 2010. gadā pārsteidzoša likās ziņa, ka viņas darbi iekļauti Pekinas biennāles ekspozīcijā, kas tika komplektēta pēc konkursa principa un kurā īpaši tika akcentēta glezniecība, bet pagājušogad Dita Lūse ieguva galveno balvu konkursā Aviskar, ko rīkoja galerija Gold Indijā, Kalkutā. Šis notikums atgādina, ka XXI gadsimtā mainījusies arī mākslas kritiķu un ekspertu loma mākslinieku starptautiskajā karjerā - no bargas lemšanas par mākslinieku virzīšanu globālajā apritē uz nepieciešamību vērīgi sekot līdzi mākslinieku individuālajām gaitām, kurās vietējās rekomendācijas maz ko nosaka.

Jaunajā personālizstādē Gaisma ļoti plašā tēma interpretēta divos veidos - kā gleznieciski pārfrāzēti rentgena uzņēmumi (pacientu lomās šoreiz - zirgi!), kā arī klasiskajā attēlojuma izpratnē, kādu iedibināja impresionisti un kas mūsdienu mākslā tiek lietota reti, bet Latvijas scēnā marginalizēta pavisam (piemēram, Helēnas Demakovas aizspriedumainajos izteikumos jaunākajā Studijas numurā par krāsu attiecībām un ekspresivitāti kā provinciālas pašpietiekamības pazīmēm Leo Svempa darbos). Dita Lūse krāsu lieto, lai modelētu gaismēnas, atspulgus un atspīdumus interjeros, to veidotos atmosfēras, dziļuma un telpiskuma efektus. Tie ir tik fundamentāli specifiski gleznieciski uzdevumi, ka neļaujas tikt izstumti no gleznotāju intereses loka, lai gan pārcietuši neskaitāmus uzbrukumus no postimpresionisma adeptu puses, kuri gan paši nu jau pieder vēsturei. Gleznojot arhitektūru, māksliniekam jāiedarbina krāsas un tonalitātes uztveres spējas reizē ar racionālu «matemātiku» zīmējumā.

Lūses darbos novērojams vēl kāds īpatnējs salikums - viņa neaprobežojas ar vienkāršu telpas attēlojumu, bet apvieno to ar interesi par dekoratīviem rakstiem, kas ir kā sveiciens no «plakanās» glezniecības, kas dominēja izstāžu zālēs 90. gados, kad māksliniece sāka savas profesionālās gaitas. Tikai šoreiz raksti ir daļa no gleznotajiem objektiem - telpu grīdām un sienām arhitektūras pieminekļos Itālijā. Plaknes, kas bagātīgi dekorētas ornamentiem, attēlotas perspektīvā, bet uz tām vēl vienu ornamentu - izplūdušu un neregulāru, glezno gaisma. Tas dod māksliniecei iespēju apvienot striktu lineāru loģiku, ģeometriskas formas ar smalku tonālu izjūtu, veidojot saspēli starp dažādiem vēsturiskiem stiliem mūsdienīgā aranžējumā.

Ditas Lūses izstāde Gaisma. Galerijā ASūna, līdz 10. martam.

DELFI Kultūra |

05. oktobris 2012 22:05

Rietumu Bankas mākslas galerijā oktobra sākumā atklāta izstāde ”Eiropas pilsētas Latvijas mākslinieku glezniecībā”, kur ir iespēja aplūkot vairāk nekā 30 ievērojamu Latvijas glezniecības meistaru darbus, kas radīti, gūstot iespaidus no ceļojumiem. Izstāde rīkota sadarbībā ar ”Agijas Sūnas mākslas galeriju” Rīgā.

Izstādes apmeklētājiem tiek dāvāta iespēja iepazīties ar dažādu paaudžu gleznotāju darbiem – sākot ar latviešu mākslas skolas vecmeistariem Edvardu Grūbi un Džemmu Skulmi un beidzot ar jaunākās un vidējās paaudzes māksliniekiem. Starp darbu autoriem ir Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Ilze Avotiņa, Gunta Liepiņa-Grīva, Ilmārs Blumbergs, Aleksejs Naumovs, Dita Lūse un citi.

Visus šos darbus, kas radīti dažādos laika posmos un manierē, vieno kopīgs ”Eiropas gars”. Tajos ir atspoguļoti autoru reālo un iedomājamo ceļojumu iespaidi, sniedzot iespēju izbaudīt ”Vecās pasaules” valstu garu un atmosfēru.

Kā zināms, ”Vecā Eiropa” vienmēr ir iedvesmojusi māksliniekus. Vairāki Latvijas glezniecības klasiķi ir ne vien daudz ceļojuši, bet arī mācījušies un dzīvojuši Parīzē, Romā, Berlīnē, Antverpenē un citās mākslas metropolēs. Arī laikā, kad ceļošana aiz robežām nebija pieejama katram, daudzi mākslinieki turpināja attīstīt Eiropas tēmu, iedvesmojoties no fotoattēliem, reprodukcijām un grāmatām. Pašlaik vecās tradīcijas tiek atjaunotas, un pavisam jauniem māksliniekiem tiek rīkoti plenēri Spānijā, Itālijā, Francijā un citās valstīs.

Savukārt izstādes mākslas kuratore Agija Sūna piebilda, ka bankas tradicionāli ir lielisku mākslas kolekciju cienītājas un glabātājas: ”Es ļoti cienu Rietumu Bankas māksliniecisko gaumi. Nav viegli atrast telpas šādas brīnišķīgas kolekcijas cienīgai izvietošanai. Tāpēc esmu priecīga par iespēju eksponēt šos darbus bankas mākslas galerijā, kas ir viena no labākajām Rīgā.”

Darbi izstādei ”Eiropas pilsētas Latvijas mākslinieku glezniecībā” tika vākti vairākus gadus. Iepriekšējos gados šāda ekspozīcija tika izvietota Briselē – Latvijas pārstāvniecības ES telpās.

Izstāde būs atvērta līdz 23. oktobrim darbdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00. Ieeja bez maksas.

Dita Lūse pārstāv Latviju Santorīni mākslas biennālē
Kulturasdiena.lv. 2012. gada 31. jūlijs 16:30.

No 1. augusta līdz 30. septembrim skaistajā Grieķijas Santorīni salā norisināsies Santorīni mākslas biennāle, kurā Latviju pārstāvēs gleznotāja Dita Lūse.

Dita Lūse pēc kuratoru atlases Santorīni mākslas biennālē aicināta piedalīties ar diviem darbiem - Restaurācija un Ēnas Milānā. Šajās gleznās skatāma māksliniecei raksturīgā ornamentu, telpiskuma, gaismu un ēnu tēma.

Dita Lūse šī gada janvārī ieguva žūrijas galveno balvu kā labākā gleznotāja izstādē Aviskar Kalkutā, Indijā, kas kalpoja par pamudinājumu piedalīties konkursā Santorīni mākslas biennālē Grieķijā.

Šajā vērienīgajā mākslas forumā piedalās vairāk nekā 200 mākslinieku no 25 valstīm. Biennālē tiek pārstāvētas 12 mākslas nozares: īsfilmas un video, stikla māksla, ilustrācija, instalācija, tēlniecība, glezniecība, kolāža, rūpnieciskais dizains, papīra māksla, fotomāksla, zīmējums un keramika. Katras nozares dalībniekus izraudzījušies attiecīgās sfēras kuratori. Biennāles tēma ir pagātne, vēsture, laiks, atmiņas un nostaļģija.

Izstādes un pasākumu norises vietas izvietotas pa visu nelielo Santorīni salu. Katrā mākslas nozarē tiks nominēti trīs uzvarētāji, kas tiks paziņoti biennāles noslēguma pasākumā 29. septembrī. Uzvarētāji iegūs naudas balvas un viņu darbi tiks publicēti katalogā.

Best Painter in Classical group by Professional Jury for AVISKAR AWARDS, received in exhibition AVISKAR 2012 East Meets West that took place in Gallery Gold in Kolkata, India